PROGRAMMĒŠANAS SACENSĪBAS AUGSTSKOLU STUDENTIEM

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) Studentu pašpārvalde aicina augstskolu studentus pieteikties programmēšanas sacensībām, kuras notiks no 10. novembra līdz 8. decembrim.

Sacensības norisināsies trijās kārtās. Pirmajā, kas notiks no 10. līdz 17. novembrim, dalībniekiem, risinot piecus atsūtītos uzdevumus, būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas un pārliecināties, vai sacensības viņiem būs pa spēkam. Uz otro kārtu, kas notiks no 24. novembra līdz 1. decembrim, tiks visi 1. kārtas dalībnieki, bet būs jārisina septiņi atsūtītie uzdevumi, kas būs grūtāki nekā pirmajā kārtā. Sacensību fināls notiks 8. decembrī plkst. 16.30 DITF telpās, Sētas ielā 1, un tajā piedalīsies desmit spēcīgākie iepriekšējo kārtu dalībnieki.

Konkursā atļauts izmantot programmēšanas valodas C++, C#, Java, Python un PHP. Katrā kategorijā atrisinājumi atsevišķi tiks vērtēti pēc programmēšanas valodas, kurā atrisinājums realizēts. Atrisinājums tiks vērtēts pēc diviem kritērijiem – vai izpildīti visi uzdevumā uzstādītie nosacījumi un atrisinājuma izpildes laika. Vadoties pēc nosacījumu izpildes, dalībniekiem tiks piešķirti punkti. Par uzvarētājiem tiks atzīti tie trīs dalībnieki, kuri būs ieguvuši visvairāk punktu.  AVOTS

Daugavpilī skolēniem iespēja uzlabot zināšanas informātikā un programmēšanā

Kopš oktobra Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiālē aptuveni pussimt pilsētas skolēnus apmāca informātikā un programmēšanā. Tas notiek ar mērķi attīstīt skolēnu loģiskās domāšanas prasmes un sniegt papildu zināšanas programmēšanā.

“Viņi grib uzlabot loģisko domāšanu, matemātikas zināšanas, lai rakstītu programmas un kļūtu par izciliem programmētājiem nākotnē,” saka pasniedzēja Raisa Smirnova.

7. klases skolnieks Edvīns tur papildina zināšanas programmēšanā un atklāj, ka nākotnes studijās un specialitātes izvēlē tas dos pienesumu. “Es gribu kļūt par inženieri, un mani vairāk interesē programmēt robotus. Programmētāju darbs ir diezgan vajadzīgs pasaulē, un visām kompānijām vajadzīgi programmētāji. Šeit es varu attīstīt savu loģisko domāšanu,” saka Edvīns.

“Man patīk datorā spēlēt spēles, un es gribu arī pamēģināt tādas izveidot. Es gribētu kļūt par programmētāju,” saka Ņikita, Daugavpils Vienības pamatskolas 6.klases skolnieks. Arī viņš redz potenciālu programmēšanas nozarei.

Savukārt Centra ģimnāzijas 10. klases audzēkne Regīna vēlas kļūt par ārsti, bet arī saskata programmēšanas zināšanas par noderīgām: “Varbūt nākotnē man tas būs nepieciešams.”

Ar Programmētāju skolā gūtajām zināšanām jaunieši varēs piedalīties gan olimpiādēs, gan drošāk dosies studēt inženierzinātnes un attiecīgi vēlāk papildinās Latvijas programmētāju pulku.

“Tas palīdz skolēniem attīstīt loģisko domāšanu. Viņiem ir dota iespēja patstāvīgi veidot un risināt algoritmiskos uzdevumus. Protams, tas arī nāks par labu, stājoties kādā no augstākās izglītības iestādēm. Tāpēc mēs to vērtējam ļoti pozitīvi, un

man ir liels prieks, ka Daugavpilī ir diezgan daudz skolēnu, kuri ir diezgan apķērīgi un ieinteresēti programmēšanā. AVOTS 

RTU zinātnieki varētu mainīt programmēšanas pamatus visā pasaulē

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes pētnieki izstrādājuši oriģinālu topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teoriju. Aiz šī sarežģītā nosaukuma patiesībā slēpjas vērienīgs atklājums, kas nākotnē visā pasaulē varētu mainīt veidu, kā tiek izstrādātas datoru programmatūras. Latvijas Zinātņu akadēmija šo atklājumu ierindojusi kā vienu no svarīgākajiem zinātnes sasniegumiem aizvadītajā gadā.

 

Tas, ko RTU zinātniekiem izdevies sasniegt, nākotnē varētu kalpot par pamatu jauna programmatūras standarta izstrādei, ko izmantos programmētāji visā pasaulē.

Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai. Arī bēdīgi slavenajai e-veselībai apakšā ir programmatūra. Jo programmatūra ir sarežģītāka, ar daudz un dažādām funkcijām, jo grūtāk to ir izveidot.

RTU profesors Jānis Osis shēmā rāda un stāsta, kā šobrīd visā pasaulē tiek  izstrādātas  programmatūras. "(..) un tad strādājam šeit beigu daļā - testēšanā. Lielākais Latvijas IT uzņēmums pasaka, ka visos projektos testēšanā strādā trešā daļa no cilvēkiem. Tiek tērēti lieki līdzekļi. Tikai trešā daļa visā pasaulē no visiem projektiem tiek veikti laikā, ir sekmīgi un iekļaujas budžetā."

Iemesls - parasti programmatūras pasūtītājs līdz galam īsti nezina, kas viņam būs nepieciešams. Savukārt informāciju tehnoloģiju (IT)uzņēmumi programmatūru veido, balstoties uz to, ko pasūtījis klients.

"Testēšanas laikā atklājas, ka to vajadzētu papildināt, un ne vienmēr papildinājumi ir veiksmīgi," saka RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes asociētā profesore Ērika Nazaruka.

Lai to vieglāk saprastu, ņemsim par piemēru tēvu un dēlu. Puika vēlas, lai tētis viņam uztaisa lielu kravas mašīnu, ar ko spēlēties smilšu kastē. Tēvs izveido, bet dēls nav apmierināts ar rezultātu. "Viņš saka: "Nē. Tas nav tas, ko es gribēju". Tēvs saka: "Ir taču liela, var pārvadāt kravas". Viņš saka: "Nē, es gribu, lai tā būtu zila un lai būtu lieli riteņi". Tātad - jūs izjaucat automašīnu un mēģināt pārtaisīt, izveidot jaunu."

Tehniskās universitātes speciālisti izstrādājuši teorētisku modeli, kas ļauj jau pašā sākumā, analizējot cēloņus un sekas, paredzēt, kas tieši klientam būs nepieciešams un kā būtu pareizāk programmēt.

"Mūsu modelis ļautu jums uzreiz saprast, ka vajadzīgi tādi riteņi, tāda kabīne, lai krāsa būtu sarkana, kādai vispār jābūt visai formai," saka Nazaruka.

Rezultātā būs vieglāk programmēt, jo projekta sākumstadijā jaut tiks ņemta vērā iespējamība, ka klientam vajadzēs lietas, par kurām viņš vai programmētājs pirms tam nav iedomājušies. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu tikt mainīti programmēšanas pamati. AVOTS